rudens pelēkiem putniem
uz pelēkām debesīm griežas.
rudens pelēkām mājām un stūriem.
pelēks, pelēks, pelēks ir viss!

pelēkas domas. drūmas tās liekas.
kur zilas debesis, kur sārtums saulē?
kur zemes irdētājas sliekas?
horizonta krāsu pielietā mala?

pelēks ir slīkonis, manī kas peld
un vaid, un smejas.
nogrimt pelekā visumā prasa.
nepatīk tam pelēkā krāsa.

pelēki cilvēki, pelēka es.
pelēkās pieturās satekam mēs.
tas tikai rudens!
pelēkais, dubļainais domu ūdens.

Dienās, kad nevienam mani nevajag,
Ciklēju pa orbītu kā kosmonauts.
Pētu tukšumu, lai īsti nav pat tukšs,
Un to kas pie zemes tiek pierauts.

Es te. Glābšanas kapsulā.
Tu tur savējā vai piespiests pie zemes.
Mēs riņķojam pasaulē.

Dienās, kad kādam mani vajag.
Es kā kāda pusdienas uz šķīvja.
Ieēsta, pateicībā izgaršota.
Ak jā, protams kādam arī izvemta.

Tā ciklēju, gravitātes iesprostota.
Ik pa brīdim ar kājām pie zemes,
Bet bez šī visa, ir saule.

2021